top of page

Izzini

Lasi, skaties un klausies par latviešu rakstu un grāmatniecības pirmsākumiem un attīstību. Pētījumi, lekcijas, grāmatas par grāmatniecības piecsimtgadi, kā arī izziņas avoti par grāmatu krātuvēm, lasīšanas vēsturi, izdevējdarbību un tulkošanu. Šajā sadaļā apkopti gan senāki, gan pēdējos gados tapuši izdevumi par latviešu valodu, audio un video materiāli par šo tēmu.

Lasi

Jaunas grāmatas, kas skar dažādus “Latviešu grāmatai 500” aspektus, kā arī senāki izdevumi, kurus var lasīt tiešsaistē

Skaties

Izglītojoši video par grāmatu tapšanu, par grāmatniecības piecsimtgadi, latviešu valodu, grāmatu krāšanas un lasīšanas pieredzēm.

Klausies

Audio materiāli, kuros stāstām par grāmatu tapšanu, grāmatniecības piecsimtgadi, latviešu valodu, grāmatu krāšanas un lasīšanas pieredzēm.

Grāmatas, kuras var iegādāties e-veikalā

Neredzamā bibliotēka

"Neredzamā bibliotēka: Latvijas Nacionālās bibliotēkas 14 vēsturiskās kolekcijas" iepazīstina ar LNB simtgades izstādē “Neredzamā bibliotēka” (2019–2020) aplūkotajām kolekcijām, to īpašnieku dzīvesstāstiem, kā arī sniedz ieskatu bibliotēku kādreizējo mītnes vietu vēsturē. Izdevumā apkopoti pētījumi par 14 vēsturiskajām bibliotēkām – kā privātajām (muižu), tā sabiedriskajām.

Grāmata Latvijai ārpus Latvijas

Neizzinātiem latviešu grāmatniecības vēstures jautājumiem laika aptvērumā no 13. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta nogalei veltīta 2021. gadā LNB publicētā kolektīvā monogrāfija “Grāmata Latvijai ārpus Latvijas”. Divpadsmit Latvijas un ārzemju autoru sarakstītajās nodaļās aplūkotie piemēri skar rokrakstus un izdevumus, kam bijusi nozīmīga loma Latvijas kultūras vēsturē, lai gan šie darbi ir radīti ārpus mūsdienu Latvijas teritorijas.

Zinātniskie raksti 7.
(XXVII) sējums

Latvijas Nacionālās bibliotēkas “Zinātnisko rakstu” 7. (XXVII) sējums ar nosaukumu “Vēstures avoti Latvijas atmiņas institūcijās" veltīts LNB krājumā saglabātajām kultūrvēstures liecībām, kas līdz šim nav bijušas plaši pazīstamas akadēmiskajā apritē. Krājumā apkopoti 13 autoru raksti.

LNB Zinātniskie raksti. 4. sējums

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātniskie raksti. 4. sējums (XXIV): Grāmata un sabiedrība Latvijā līdz 1945. gadam. Latvijas Nacionālas bibliotēkas zinātnisko rakstu krājumā apkopoti Aleksejam Apīnim veltītās starptautiskās konferences (2016) materiāli: 22 Latvijas, Igaunijas un Vācijas autoru akadēmiskie pētījumi grāmatniecības vēsturē un literatūrzinātnē, kā arī bibliotēku un to krājumu vēstures nozarē. Atsevišķs pētījums veltīts Alekseja Apīņa zinātniskā darba virzieniem un metodēm.

Retumi

Rakstu krājumā apkopoti akadēmiski pētījumi un darbinieku atmiņas par LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vēsturi. Tos papildina biogrāfiski, ar mākslas un mūzikas vēsturi un heraldikas vēsturi saistīti apcerējumi, kuru tēmu pirmavoti atrodami LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā. Nosaukums: Retumi. Veltījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas 50 darba gadiem. 

Vācbaltiešu elites skolu politika un tautas izglītība Vidzemē 19. gadsimtā

Vēsturnieces, Dr. hist. Vijas Daukštes pētījums “Vācbaltiešu elites skolu politika un tautas izglītība Vidzemē 19. gadsimtā”. Pētījums skar latviešu nācijas tapšanai ļoti būtisku laika posmu un atklāj tās norises, kas izveidoja pirmās latviešu intelektuāļu paaudzes un radīja pamatus sociālajai emancipācijai, kuras rezultātā tika radīti priekšnoteikumi Latvijas valsts dibināšanai.

Garlībs Merķelis: Rokraksti. Seniespiedumi. Grafikas darbi

Izstādes katalogs “Garlībs Merķelis: Rokraksti. Seniespiedumi. Grafikas darbi”. Sastādītāja Aija Taimiņa.  2019. gada rudenī Rīgā tika svinēta Baltijas apgaismotāja Garlība Merķeļa 250. jubileja. Tās ietvaros notika izstāde “Sapere aude! – Uzdrīksties zināt! – Dare to now! Garlībs Helvigs Merķelis 250”. Izstādes katalogs veidots kā bagātīgi un kvalitatīvi ilustrēts izdevums ar akadēmisku saturu. 

Zinātniskie raksti 8. (XXVIII) sējums. Garlībs Merķelis

LNB Zinātnisko rakstu 8. (XXVIII) sējums "Garlībs Merķelis (1769–1850): cilvēks, domātājs, mīts". Galvenais redaktors: Andris Vilks. Sējuma redaktore: Māra Grudule.

Manas grāmatas, mans laiks 1514

"Manas grāmatas, mans laiks 1514: ir izstādes "1514.Grāmata.2014" katalogs, izdots 2015. gadā. Vizuāli krāšņais izdevums trīs valodās (latviešu, angļu, vācu) atspoguļo starptautisko un plaši apmeklēto LNB un nodibinājuma “Rīga 2014” izstādi “1514.Grāmata.2014”. Apjomīgās publikācijas saturs atspoguļo Latvijas vēsturē vēl nepieredzēta veida izstādi, piedāvājot lasītājiem iepazīties ar ekspozīcijai radītajiem stāstiem un aprakstiem par vairāk nekā 80 vēsturiskām un retām grāmatām (humānistu darbi, liturģiskās un lūgšanu grāmatas, rēķināšanas grāmatas, pavārgrāmatas, kalendāri un pat bruņinieku romāni).

Lasit

Grāmatas, kuras var lasīt tiešsaistē

Senāki izdevumi, kas pieejami Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Grāmatas, kuras var atrast LNB katalogā – lasīšanai elektroniski.

Lasāmvietas. Ceļvedis pa lasīšanas vietām 20. gs. sākuma Rīgā

Teksti un esejas no izrāžu-lasījumu cikla "Lasām Latvijā" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2017. un 2018. gadā. Gustava Strengas esejas, kuras tika sacerētas nolasīšanai pēc katras no projekta "Lasām Latvijā" izrādēm, apkopotas izdevumā "Grāmata Latvijā / Lasām Latvijā".

Latviešu grāmata gadsimtu gaitā

Latviešu valodnieka, kultūrvēsturnieka, žurnālista Konstantīna Karuļa (1915-1997) grāmata ir populāri zinātnisks apcerējums par nozīmīgākajiem latviešu grāmatniecības vēstures faktiem un latviešu grāmatas attīstības ceļu piecu gadsimtu garumā,  kas papildināts ar literāriem citātiem un ilustrācijām. Sistemātiski iztirzājot latviešu grāmatniecības vēsturi, sākot no pirmsākumiem, un turpinot ar nozīmīgākajiem notikumiem un attīstības posmiem, autors parāda, kā laika gaitā no sīkiem pirmsākumiem tā kļuvusi par plašu un svarīgu kultūras sastāvdaļu.

Latviešu grāmatniecība

Apcerējums aptver laika periodu no latviešu grāmatniecības pirmsākumiem līdz 19. gs. beigām un ir pirmā plašākā publikācija par latviešu grāmatniecības vēsturi. Grāmatā iztirzāts jautājums par rakstiem Latvijā līdz pirmajām latviešu grāmatām, aplūkots grāmatniecības aizsākums no 1525. gada. Rādīts, kā kopš pirmās spiestuves dibināšanas 1588. gadā laika gaitā pieaugusi poligrāfiskā rūpniecība un tās tehniskā jauda, kā no spiestuvēm izveidojušās izdevniecības un kā 19. gs. otrajā pusē darbojās latviešu izdevēji.

Grāmata, tās vēsture, technika un nozīme

Izdevumā īsā, koncentrētā veidā autors iepazīstina lasītāju ar grāmatu rašanās vēsturi, vienotā ainā apkopojot visu, kas saistīts ar rakstīto vārdu. Grāmatā atsevišķas nodaļas veltītas rakstības pirmsākumiem, parādot cilvēces pirmos centienus fiksēt informāciju. Ieskicēta arī latviešu grāmatniecības sākotne, tās attīstība un aktuālā situācija, kas papildināta ar tā laika izdevējdarbības statistiku un attīstības perspektīvām. Turpmākās nodaļas parāda grāmatas ceļu, sākot no autora un izdevēja sadarbības, kā arī ietverot tādus procesus kā ilustrēšana, korektūra, burtliču darbs, iesiešana, iespiešana, beidzot ar grāmatas nonākšanu pie lasītāja caur grāmatu izplatītājiem, grāmatnīcām un bibliotēkām.

Soļi senākās latviešu grāmatniecības un kultūras takās

Grāmatas autoram dažādos laikos, līdztekus galvenajam darbam - latviešu grāmatniecības vēstures pētīšanai, radušies pētījumi arī par citiem jautājumiem un faktiem. Tie sagrupēti aplūkoto parādību hronoloģiskā secībā, apcerējumi it kā atbalso vienu vai otru soli uz priekšu ilgajā latviešu grāmatu kultūras sākumposmā, gājumā līdz mūsu tautas pirmajai atmodai 19. gadsimtā. Savukārt visos cikla posmos autors par svarīgāko uzskata grāmatas daudzveidīgo saskari ar sabiedrību, ar tās materiālās un garīgās dzīves dažādajām izpausmēm.

Meklējiet rakstos! : Misiņa bibliotēkai un Kārlim Eglem 130

Grāmata ir veltījums Misiņa bibliotēkai, tās izveidotāja Jāņa Misiņa un viņa darba turpinātāja Kārļa Egles izcilajām personībām. Izmantojot gan vēstures faktus un starpkultūru dialoga veidošanās apliecinājumus, gan klasisko bibliotekāra pieeju un starpdisciplinārus atzinumus, 16 grāmatas autori piedāvā lasītājam iepazīties ar vērtīgāko un pilnīgāko Latvijas grāmatu krātuvi un tās veidošanās vēsturi.

Grāmata Latvijā / Lasām Latvijā: esejas par lasīšanas vēsturi

Teksti un esejas no izrāžu-lasījumu cikla "Lasām Latvijā" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2017. un 2018. gadā. Gustava Strengas esejas, kuras tika sacerētas nolasīšanai pēc katras no projekta "Lasām Latvijā" izrādēm, apkopotas izdevumā "Grāmata Latvijā / Lasām Latvijā".

Etīdes latviešu grāmatniecības trijos gadsimtos

Literatūrpētnieks un grāmatzinātnieks Ojārs Zanders (1931) publicējis vairāk nekā 1000 rakstu par kultūras mantojumu, kultūru mijiedarbību un Rīgas grāmatniecību. Izdotas septiņas grāmatas, kurās autors sniedz ieskatu Latvijas kultūrvēsturē. Šis izdevums ietver vairāk nekā 30 gadu laikā sacerētus rakstus par latviešu grāmatniecību dažādos aspektos.

Raksti

Andris Vilks

Grāmatu ceļi un to gājēji : latviešu grāmatu tirgotavas radās lielajos pārvietošanās maršrutos : [Par grāmatu tirdzniecības vēsturi Latvijā; ar īsām ziņām par autoru]. Domuzīme, Nr.1, 2018, 66.-70.lpp.

Maija Treile

Vēsture no šodienas skatupunkta – Latvijas Nacionālās bibliotēkas pastāvīgā ekspozīcija "Grāmata Latvijā". Skolas Bibliotēka, 2021, rudens, 44.lpp.

Ināra Klekere

Latviešu grāmatniecības profesiju attīstības tendences līdz 1918.gadam : datubāzes "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918.gadam" analīze. Latvijas Nacionālās Bibliotēkas Zinātniskie Raksti, 3.sēj., 2017, 114.-129.lpp.

Viesturs Zanders

Misija - grāmatniecība : [Saruna ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniecības sektora vadītāju, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesoru Viesturu Zanderu ; pierakstīja Anda Buševica].
Domuzīme, Nr.2, 2016, 40.-44.lpp.

Kristīne Zaļuma

Izdevumi par Latvijas pilīm un muižām : grāmatniecības aspekts. Latvijas Nacionālās Bibliotēkas Zinātniskie Raksti, 2.sēj., 2013, 21.-40.lpp.

Lilija Limane

Latgaliešu grāmatniecības attīstības veicinātāji : [Par latgaliešu kultūras, literatūras un grāmatniecības vēstures darbiniekiem Gustavu Manteifeli (1832-1916), Vladislavu Rubuli (1887-1937), Miķeli Bukšu (1912-1977) un Vladislavu Loci (1913-1984)]. Bibliotēku Pasaule, Nr.41, 2008, 1.janv., 56.-61.lpp.

A. Kriškāns

Latviešu grāmatas 365 gadi. Austrālijas Latvietis, Nr.41., 1950, 3.jūl., 5.lpp.

Jānis Straubergs

Latviešu grāmatas noietie ceļi. Brīvā Zeme, Nr.22, 1940, 27.janv., 9.lpp.

bottom of page