2024. gada 24. aprīlī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Baltā Vilka klasē norisinājās diskusija “Izdevēja zelta griezums: grāmata un lasītājs no 18. līdz 21. gadsimtam”.
Aprīļa nedēļā, kad vācu valodas mēneša zīmē tika godināta filozofa Imanuela Kanta trīssimtā dzimšanas diena, LNB aicināja uz sarunu par izdevējdarbības veiksmes stāstiem.
Imanuels Kants savus nozīmīgākos darbus izdeva tieši Latvijā. “Tīrā prāta kritika” (1781, 1787), “Praktiskā prāta kritika” (1788), “Tikumu metafizikas pamatojums” (1785) un virkne citu Kanta grāmatu nāca klajā Johana Frīdriha Hartknoha apgādā Rīgā. Kanta “Spriestpējas kritiku” (1790) izdeva Johans Daniēls Frīdrihs un Fransuā Tedodors de Lagarde Liepājā.
Kādi iemesli noteica Kanta izvēli publicēt savas grāmatas Rīgā un Liepājā? Kāpēc Vidzemes un Kurzemes izdevēji 18. gadsimtā bija viedokļu līderi un kultūras misionāri? Kas ir tās vērtības, kas grāmatu izdošanā vieno apgaismības laikmetu un mūsdienas?
Saruna rosināja pārdomāt šos jautājumus. Tās iecere bija aktualizēt izpratni par izdevējdarbības lomu grāmatniecības attīstībā un, iedvesmojoties no Kanta un Hartknoha leģendas, runāt par grāmatu apgādu kā vērtību nesēju gan pagātnē, gan mūsdienās.
Pasākumā LNB direktors Andris Vilks iepazīstināja ar izdevēja Hartknoha darbu un apgaismības laikmeta grāmatu pasauli. Piedaloties LU profesoram Gvido Straubem un LU Akadēmiskās bibliotēkas vadošajai pētniecei Aijai Taimiņai, norisinājās diskusija, kurā tika apspriesta 18. gadsimta Rīgas intelektuālā ainava, turklāt Aija Taimiņa pavērsa ieskatu jaunatklātos faktos par Hartknoha apgāda ēkas atrašanās vietu Vecrīgā.
Sarunas turpinājumā Laima Slava (apgāds “Neputns”) un Ingrīda Segliņa (apgāds “Zinātne”) dalījās iespaidos par izdevēja un publikas attiecībām, intuīciju, ambīcijām un kvalitātes standartiem izdevēja darbā, kā arī apgādu neredzamo kultūras producentu lomu. LNB jau aizsāka izgaismot šo problemātiku pērn decembrī rīkotajā konferencē “Izdevējdarbība un nācija”, kas bija veltīta izdevēja Anša Gulbja 150. jubilejai. Pašlaik, kad top konferences rakstu krājums, ir skaidrs, ka jāturpina pētniecība, kurā pagātnes pieredze atklātos kā kompass grāmatniecības attīstībai mūsdienās.
Pasākumā skanēja Johana Sebastiana Baha un viņa audzēkņa, rīdzinieka Johana Gotfrīda Mītela mūzika pianista Vladimira Tarasova izpildījumā, Hartknoha laikmeta skaņām savijoties ar mūsdienu džeza interpretācijām.
Pasākums ir daļa no norišu cikla, kas veltīts filozofa Imanuela Kanta trīssimtajai dzimšanas dienai un ko organizē LNB sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Cikla kulminācija būs starptautiska zinātniska konference 2024. gada septembrī, taču visa gada garumā Kanta un apgaismības laikmeta pētnieki aicinās uz diskusijām un pasākumiem, kuros no dažādiem aspektiem tiks izgaismota 18. gadsimta intelektuālās domas vēsture.
Pasākums ir viens no notikumiem ciklā “Latviešu grāmatai 500”, kas tiek īstenots ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansējumu.
Norišu ciklu “Kantam 300” atbalsta Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs, Gētes institūts Rīgā un latviešu-vācbaltiešu centrs Domus Rigensis.
Priekšlasījumi un diskusijas izstrādāti fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263), ko īsteno LNB sadarbībā ar Latvijas Universitāti.
Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja projektu “Starptautiska konference par godu 300. gadadienai kopš Imanuela Kanta dzimšanas” finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem.
Papildu informācija:
Pauls Daija
Pētniecības vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālrunis: 26 735 250
E-pasts: Pauls.Daija@lnb.lv
Comments