Jauni eksponāti Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotajā vienas vitrīnas izstādē “Latviešu grāmatai 500. Rīgas elementi” Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā
- patricijaimsa
- 7. apr.
- Lasīts 2 min

Pilsētas pirmais tipogrāfs Nikolauss Mollīns Rīgā ieradās pēc rātes uzaicinājuma no Antverpenes, kur bija strādājis vienā no lielākajām 16. gadsimta otrās puses tipogrāfijām reģionā pie slavenā iespiedēja Kristofa Plantēna. 1588. gadā Nikolauss Mollīns atvēra pirmo grāmatu spiestuvi Livonijā. Tā atradās Krāmu ielā. Kokgriezuma tehnikā 1591. gadā darinātā nelielā Rīgas panorāma ar Daugavu priekšplānā ir pirmais pilsētas attēls, kas drukāts tepat Rīgā. Vitrīnā skatāma metāla klišeja, kas tika izgatavota, par paraugu ņemot pirmo Rīgā iespiesto pilsētas panorāmas attēlu (dizaina autors – Andrejs Lavrinovičs).
Ar Nikolausa Mollīna mantojumu plašāk iepazīties, kā arī praktiski darboties iespējams LNB. 5. stāvā joprojām skatāma izstāde “Teksts mūs neinteresē” (https://lnb.gov.lv/izstade-teksts-mus-neinterese/), kurā Mollīna iespieddarbi kalpojuši par iedvesmu, lai runātu par grāmatu dizainu gan pagātnē, gan mūsdienās.
Savukārt skolēnu grupām (5.–12. klase) ir iespēja pieteikties uz darbnīcu “Vecrīgas siluets Gaismas pilī. Nodarbība par Latvijas kultūras kanona tēmām”, kurā tiek darbināta gan 16. gadsimta iespiedpreses kopija, ar kādai līdzīgu iespieda Nikolauss Mollīns, gan izmantota klišeja ar Vecrīgas siluetu. Vairāk informācijas https://www.gramatai500.lv/nodarbibas
Izstādē “Latviešu grāmatai 500. Rīgas elementi”, reizi ceturksnī, mainot eksponātus, tiek akcentēti četri ar grāmatniecību saistīti Rīgas pirmelementi – akmens, ūdens, uguns un gaisma. Tādējādi tiks iezīmēts simbolisks ceļš no 1524. gadā dibinātās Rīgas pilsētas pirmās publiskās bibliotēkas Bibliotheca Rigensis, kas bija izvietota Rīgas Doma ansamblī, līdz Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, dēvētai par mūsdienu Rīgas Gaismas pili.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēka Palasta ielā 4 un tai apkārtējie Vecrīgas kvartāli saistīti ar daudziem nozīmīgiem latviešu grāmatniecības vēstures notikumiem, sākot ar Rīgas pilsētas bibliotēkas Bibliotheca Rigensis sākotnējo atrašanās vietu Rīgas Doma ansamblī, līdz 1588. gadā atklātajai Nikolausa Mollīna tipogrāfijai tagadējā Krāmu ielā, kas bija pirmā tipogrāfija visā Livonijā. Muzeja Kolonnu zāli 18. gadsimta beigās uzcēla Rīgas pilsētas bibliotēkai Latvijas kultūras kanonā iekļautā būvmeistara Kristofa Hāberlanda vadībā.
Izstādes saturu veidojusi LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile, dizainu – LNB dizaina projektu vadītāja Dārta Hofmane.
Izstāde notiek ciklā “Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
Papildu informācija:
Maija Treile
Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: maija.treile@lnb.lv
Tālrunis: +371 29631741
Comments