Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ceļojošā izstāde “Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā”, veltīta latviešu grāmatas piecsimtgadei un grāmatu izdevējiem. Līvānu bibliotēkā šo izstādi papildina grāmatu izstāde “Latgaliešu grāmatniecības attīstība un tās veicinātāji”.
Izstāde iepazīstina ar bibliotēkas krājumā esošajām grāmatām par Andrivu Jūrdžu (1845–1925), latgaliešu rokraksta grāmatniecības darbinieku, personiskās bibliotēkas īpašnieku, grāmatu iesējēju un dzejnieku; ar Latgales grāmatniecības vēsturi un 20. gs. sākumā izdotajiem iespieddarbiem; ar A. Zvanītāja apgādā Līvānos izdotajām grāmatām (1908.–1914. gads).
Vēsturiska nozīme latviešu tautas kultūras attīstībā bija arī Latgales grāmatām – izdevumiem latgaliešu literārajā rakstu valodā. Latgales novada grāmatniecības darbiniekam A. Jūrdžam vajadzēja cīnīties par latgaliešu rakstu valodas un literatūras saglabāšanu Latgalē, jo no 1865. līdz 1904. gadam valdīja pilnīgs latīņu burtu aizliegums. Līvānu miestā grāmatniecības jomā 20. gs. sākumā aktīvi darbojās izdevēji un autori: A. Zvanītājs, kuram piederēja arī grāmatu veikals, J. Jedušs, S. Vaikuļs, A. Vizuls.
A. Zvanītāja apgādā tika izdots “Dzimtenes Kalendars” 1913. un 1914. gadam. Kalendārs tāpēc, ka tam jāatrodas katra zemnieka istabā, tā skaidroja pats izdevējs. Pirmais Līvānos izdotais kalendārs 1913. gadā bija 55 lappuses biezs, ar reklāmas pielikumu. 1914. gada izdevums jau bija 70 lappušu apjomā. Reklāmas pielikumā izdevējs A. Zvanītājs piemin arī citus izdevumus un autorus: “Myusu tautas teikas un pasokas”, pirmo daļu viņš izdeva jau 1908. gadā; Ceļaveira “Zemes bogoteiba”; garīdznieku S.Vaikuļa un A.Vizuļa rakstus. Izdevēja darbu Līvānos pārtrauca Pirmais pasaules karš. Pēc kara centīgākie grāmatu izdošanā bija novada draudžu garīdznieki.
Papildu informācija:
Baiba Āriņa
Direktore
Līvānu novada Centrālā bibliotēka
Tālrunis.: +371 26119111
E-pasts: baiba.arina@livanub.lv
Comments