Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) kanālā “Klausītava” Spotify un SoundCloud straumēšanas vietnēs publicēti starptautiskā foruma “Prāts Rīgā” audioieraksti latviešu, vācu un angļu valodās.
No 2024. gada 24. līdz 28. septembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Latvijas Universitātē (LU) norisinājās starptautisks forums “Prāts Rīgā”, kurā, godinot vācu filozofu Imanuelu Kantu (1724–1804) viņa trīssimtās jubilejas gadā, tikās filozofi un grāmatnieki no dažādām Eiropas valstīm. Forumā zinātniskus referātus papildināja diskusijas, Kantam veltīta krājuma izlases atklāšana ar unikāliem darbu pirmizdevumiem LNB krājumā, ekskursija pa Imanuela Kanta vietām Rīgā un citi pasākumi. Foruma programma.
2024. gadā Kantu atceras akadēmiskas institūcijas visā pasaulē – no spāniski runājošo zemju Kanta biedrības līdz Berlīnes-Brandenburgas Zinātņu akadēmijai, no Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes līdz internacionālajai Kanta Biedrībā Bonnā. LNB un LU organizētajā forumā pulcējās Eiropas pētnieki, lai dalītos jaunākajos pētījumos un izgaismotu Kanta aktualitāti mūsdienās. Īpaša uzmanība tika pievērsta Kanta saiknei ar Latviju un Latvijas grāmatniecības vēsturē rodamajām liecībām par Latvijas vēsturisko vietu uz Eiropas intelektuālās kartes.
Starptautisko forumu ievadīja programma augstākās izglītības iestāžu studentiem “Kanta 2024. gada ekrānšāviņš”. Tai sekoja priekšlasījumi, diskusijas, ekskursija krājuma izlasē LNB Jesajas Berlina Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā un “Retumu pasaules” telpā, digitālo kolekciju prezentācija un citas aktivitātes vairāku dienu garumā. Foruma noslēgumā LNB Pētniecības vadītāja, literatūrzinātnieka un grāmatniecības vēsturnieka Paula Daijas vadībā tika piedāvāta iespēja izstaigāt 18. gadsimta filozofijas un grāmatniecības kultūrpunktus Vecrīgā, starp kurām īpaši izceļama vieta, kurā nāca klajā Kanta grāmatas.
Imanuela Kanta jubileja visā pasaulē ir kļuvusi par iedvesmojošu atskaites punktu, lai izvērtētu apgaismības ideju likteni 21. gadsimtā, morāles, spriestspējas, kritikas un prāta jēdzienus, kurus Kants formulēja savos darbos, un to nozīmi mūsu attieksmē pret sevi un pasauli. Katrai jaunai filozofu paaudzei Kants ir sniedzis iespēju labāk saprast sevi un savu domāšanas pieredzi. Savukārt plašākā sabiedrībā viņa vārds ir labi zināms, bet ne vienmēr skaidri izprasts, jo grūti ir distancēties gan no tā, kas no Kanta un viņa lasītāju idejām ir kļuvis par mūsu ikdienas priekšstatu daļu, gan no klišejiskiem tēliem, kas producēti par Kantu laika gaitā. Forums “Prāts Rīgā” ļāva pārskatīt stereotipus un iezīmēt Kanta ideju nozīmi šodien.
Jau visa 2024. gada garumā LNB kopā ar LU un citiem partneriem rīkojusi lekcijas un diskusijas, pētnieki ir no jauna pievērsušies Kanta saiknei ar Latviju un atgriezušies pie avotiem arhīvos un reto grāmatu krātuvēs.
Notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” mājaslapas sadaļā “Kantam 300” pieejams līdzšinējo pasākumu atskats un dažādi pētnieciskie raksti, esejas, apceres, populārzinātnisks “Tests par Kantu un ētiskajām dilemmām”, “10 fakti par Kantu” un citi, ikvienam interesentam saistoši, materiāli pieejami Arī citu, jau noritējušo pasākumu, audioieraksti pieejami LNB kanālā “Klausītava” norišu cikla “Kantam 300” atskaņošanas sarakstā Spotify un SoundCloud vietnēs.
Forums notika ciklā “Latviešu grāmatai 500”, kas īstenots ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansējumu. Norišu ciklu “Kantam 300” atbalsta Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs, Gētes institūts Rīgā, Potsdamas Universitāte, Johannesa Gūtenberga Maincas Universitāte, Kanta biedrība Maincā, Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība Latvijā un latviešu-vācbaltiešu centrs Domus Rigensis. Pētījumi izstrādāti fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263), ko īsteno LNB sadarbībā ar LU. Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja projektu “Starptautiska konference par godu 300. gadadienai kopš Imanuela Kanta dzimšanas” finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem.
Papildu informācija:
Pauls Daija
Pētniecības vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: Pauls.Daija@lnb.lv
コメント