Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vestibilā visa 2025. gada garumā skatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) veidota mainīgā vienas vitrīnas izstāde “Latviešu grāmatai 500. Rīgas elementi”, aicinot iepazīt Rīgas un grāmatniecības nozares senās un ciešās saiknes.
Pirms 500 gadiem, 1525. gadā, iespieda pirmo grāmatu latviski, aizsākot latviešu grāmatu kultūras attīstību. Latviski rakstītais un grāmatā iespiestais vārds Latvijai un latviešiem ir viens no nācijas stūrakmeņiem. Latviešu grāmatas 500. jubilejas gadā īpaši to akcentējam un cildinām.
Izstādē “Latviešu grāmatai 500. Rīgas elementi”, reizi ceturksnī, mainot eksponātus, tiks akcentēti četri ar grāmatniecību saistīti Rīgas pirmelementi – akmens, ūdens, uguns un gaisma. Tādējādi tiks iezīmēts simbolisks ceļš no 1524. gadā dibinātās Rīgas pilsētas pirmās publiskās bibliotēkas Bibliotheca Rigensis, kas bija izvietota Rīgas Doma ansamblī, līdz Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, dēvētai par mūsdienu Rīgas Gaismas pili.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēka Palasta ielā 4 un tai apkārtējie Vecrīgas kvartāli saistīti ar daudziem nozīmīgiem latviešu grāmatniecības vēstures notikumiem, sākot ar Rīgas pilsētas bibliotēkas Bibliotheca Rigensis sākotnējo atrašanās vietu Rīgas Doma ansamblī, līdz 1588. gadā atklātajai Nikolausa Mollīna tipogrāfijai tagadējā Krāmu ielā, kas bija pirmā tipogrāfija visā Livonijā. Muzeja Kolonnu zāli 18. gadsimta beigās uzcēla Rīgas pilsētas bibliotēkai Latvijas kultūras kanonā iekļautā būvmeistara Kristofa Hāberlanda vadībā.
Izstādes saturu veidojusi LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile, dizainu – LNB dizaina projektu vadītāja Dārta Hofmane.
Izstāde notiek ciklā “Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
Informāciju sagatavoja:
Maija Treile
Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Speciālo krājumu departaments
Tālrunis: +371 29631741
E-pasts: maija.treile@lnb.lv
Comments